Kļūšana par latvieti?

Piektdiena, 9.jūlijs, 2021

22 dienas. Tieši tik daudz laika man ir palicis kā oficiālam ESC brīvprātīgajam AFS Latvija birojā. Gads nu ir gandrīz pagājis, un, ak, kāds tas ir bijis. Tā ir bijusi dzīvi mainoša un neaizmirstama pieredze jau no pirmās dienas!

Pirms ierašanās Latvijā man bija samērā maz lietu, ko sagaidīju, izņemot pārcelšanos uz šejieni, darbu saistībā ar to, ko jau biju darījis pēdējos 7 gadus, kā arī jaunas valsts iepazīšanu. Es pat biju ieplānojis atgriešanos Dānijā, kad šis gads būs pagājis.

Es ļoti maz zināju par Latviju. Kā aviācijas entuziasts un kādreizējais pilotu students, par Latviju zināju airBaltic dēļ. Mani ļoti interesē vēsture, tādēļ es pārzināju šīs valsts pēdējo 120 gadu notikumusi. Kā tūrists un AFS brīvprātīgais, es šo valsti vairāk iepazinu pēc šeit pavadītām 48 stundām, kad atbraucu ciemos pie sava drauga no Latvijas. Atminos alus un kokteiļu dzeršanu, degvīna šotus…

Atceros, kā es jutos, kad nolaidos lidostā “Rīga”. Kad iznācu no lidmašīnas un spēru kāju uz zemes, uz vienu sekundes simtdaļu es atminējos Nilu Ārmstrongu un viņa pirmo soli uz Mēness. Protams, tas nav tas pats, bet… Es biju liecinieks skaistumam, kas radās no oranžā krāsā iekrāsotajām vakara debesīm un laimīgajai sajūtai, kas uzvirmoja manā sirdī. Tas bija maģiski.

Es ļoti labi apzinājos, ka piedzīvošu tā saucamo “medusmēneša fāzi”, uzsākot dzīvi jaunā valstī. Jā, pēc pirmā mēneša Latvija joprojām šķita apbrīnojama, bet tas noteikti tā nepaliks mūžīgi, vai ne? Kad arvien vairāk piedzīvoju rutīnu – nedēļas grafikus un darba slodzi, es biju pārliecināts, ka kādā brīdī tas viss kļūs “normāli” un ierasti.

Tomēr šeit mēs esam. Ir atlikušas 22 dienas, un es neplānoju drīzumā pamest Latviju. Drīz sākšu jaunu darbu, meklēju jaunu dzīvokli, plānoju lietas kopā ar draugiem un jūtos šeit vairāk kā mājās nekā Dānijā. Ja man kāds būtu teicis, ka šādi jutīšos pirms ierašanās, es būtu smējies un to noliedzis!

Nesen es devos brīvdienās uz Dāniju, kur savai ģimenei aprakstīju savas sajūtas par Latviju –  par vietu, ko uzskatu par mājām: ’Tagad, atgriežoties Dānijā, sajūta ir tāda pati, kā vasarā doties uz vasarnīcu. Tas šķiet jauki, pazīstami un mājīgi, tev patīk tur doties, bet galu galā tās nav tavas īstās mājas. Mājas ir tur, kur atrodas tava būtība, un mana būtība šobrīd ir tik latviska, cik vien tas ir iespējams. Tad nu, ko tagad?

Patiesībā, es nezinu. Es zinu tikai to, ka es nekad neesmu bijis laimīgāks kā tagad, un, ja tu kaut ko mīli, tu to neatlaid. Es nevaru iedomāties, ka drīzumā es varētu atgriezties Dānijā. Mana nākotne ir saistīta ar to, lai pierādītu sevi šajā absolūti lieliskajā valstī, iemācītos valodu, integrētos pēc iespējas labāk un izbaudītu tajā ikkatru sekundi! Tas noteikti nebūs viegli, bet līdz šim man ir bijis lielisks atbalsts, ko snieguši mani jauniegūtie draugi, un esmu pārliecināts, ka viss, ko viņi man ir iemācījuši, būs noderīgs visam mūžam.

Latvijā pavadītais gads man ir devis vairāk, kā es jebkad būtu varējis sagaidīt. Tās ir vislabākās mājas ar visbrīnišķīgākajiem cilvēkiem un iespaidīgāko kultūru. Es mīlu Latviju un esmu mūžīgi pateicīgs par to, kas man šeit ir dots!

PALDIES PAR VISU <3

Autors: Alexander William Blomqvist Eliasen

Previous story Back

Partneri