ESMU EIROPIETIS

Migrācija – nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa!

Sociālās kampaņas “Esmu eiropietis” mājaslapa ir ieskats izpratnes veicināšanas projektā, kura mērķis ir atbalstīt atvērtāku, iekļaujošāku pieeju un attieksmi pret migrāciju un migrantiem. Projekts tiek īstenots astoņās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, un projekta partneris Latvijā ir “Klubs “Māja” - jaunatne vienotai Eiropai”. Klubs “Māja” ir pirmā jaunatnes organizācija Latvijā, kas primāri informē un izglīto jauniešus par Eiropas Savienību (ES). Organizācija popularizē Eiropas vienotības ideju un ES vērtības – demokrātiju, iecietību, toleranci, multikulturālismu un cilvēktiesību ievērošanu.Migrācija nav nedz laba, nedz slikta - tā ir realitāte, kurā mēs dzīvojam. Mūsu mērķis ir aicināt jauniešus apspriest migrācijas jautājumus, gūt zināšanas un pamanīt migrācijas sniegtās iespējas un izaicinājumus mūsu sabiedrībā. Projekts ir vērsts uz jauniešu informētības veicināšanu, izmantojot dažādas aktivitātes - jauno žurnālistu iesaiste, lai izstrādātu līdzsvarotu un uz faktiem balstītu mediju saturu, kā arī skolotāju un dažādus aktīvistu, kuri veic ar globālu migrāciju saistītas izglītības aktivitātes, iesaiste. Jauniešu sasniegšana ar sociālo mediju starpniecību ir būtiskākā projekta sastāvdaļa, kas palīdz personīgākā un tiešākā veidā iepazīstināt jauniešus ar migrācijas tēmu un projekta vēstnešu stāstos saredzēt personas, ar kurām identificēties.Sociālo mediju kampaņu “Esmu eiropietis” atklāj divi jaunieši, kas dalās savā pieredzē. Viena no tiem ir Beata Jonite, Oksfordas universitātes studente un viedokļu līdere, kura dalās savos iespaidos par studijām ārzemēs un pieredzi, ko vedīs atpakaļ uz savu dzimteni, un Alexander William Blomqvist Eliasen, starpkultūru programmas “AFS” brīvprātīgais no Dānijas, kas Latvijā aizvadījis jau 9 mēnešus, un stāsta par dzīvi Rīgā no ārzemnieka skatupunkta.

Kāpēc migrācija ir svarīga un kā tā mūs ietekmē?

Cilvēces pirmsākumi meklējami Āfrikā, no kurienes pirms aptuveni 200 000 gadiem cilvēki sāka migrēt uz dažādām pasaules vietām, ko saucam par Eiropu, Āziju, Austrāliju un Ameriku. Līdz ar strauju tehnoloģiju attīstību migrācija ir kļuvusi par mūsu ikdienas pavadoni - mēs ceļojam, lai paplašinātu redzesloku, iepazītu dažādas kultūras, valodas un cilvēkus, mācītos vai strādātu, izveidotu ģimeni. Tomēr arī karu, terorisma, klimata vai dabas katastrofu dēļ cilvēki izvēlas atstāt savas mājas. Pretēji plaši izplatītajam uzskatam, lielākā daļa cilvēku pārvietojas savas tēvzemes robežās, četras reizes pārsniedzot to cilvēku skaitu, kuri migrē starp dažādām valstīm. Līdzīga situācija ir vērojama arī Latvijā, kur cilvēki galvenokārt pārvietojas no laukiem uz pilsētām, īpaši uz galvaspilsētu Rīgu.Migrācija skar cilvēkus personīgā un sociālā līmenī, un publiskās debatēs šī tēma izskan visai bieži. Migrācija dažādo un bagātina kultūru, ekonomiku un cilvēku pasaules uzskatus, sniedzot iespēju saredzēt līdzības vienam otrā.

Interesanti fakti par migrāciju Latvijā

2020. gadā Latvijā ar termiņuzturēšanās atļaujām dzīvoja 13966 Eiropas Savienības un 30536 citu pasaules valstu iedzīvotāji.

Vai zinājāt, ka…

Globālās migrācijas rādītāji kopš 1960. gada ir saglabājušies teju nemainīgā līmenī. Starptautiskie migranti veido 2,75% –3,25% no pasaules iedzīvotājiem.

Vai zinājāt, ka…

Ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām Latvijā apmetušies 53208 migranti, no kuriem vien 4848 ir personas no Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas.

Vai zinājāt, ka…

Laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam personu skaits, kas ir ieguvušas Latvijas pilsonību, ir sarucis par 25,4%.

Vai zinājāt, ka…

Laika posmā no 1998. gada līdz 2019. gadam patvērumu Latvijā lūgušas 2867 personas, no kurām 217 personām piešķirts bēgļa statuss, taču 552 personas uzņemtas alternatīvās aizsardzības statusā.

Vai zinājāt, ka…

Latvijā lielākā etniskā minoritāte ir krievu tautības iedzīvotāji (24,7%), pēc kā seko Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi.

Vai zinājāt, ka…

Rīgā un Latgales reģionā ir starpkulturāla sabiedrība, kurā latviešu tautības pārstāvji ir mazāk kā puse no visiem iedzīvotājiem.

Vai zinājāt, ka…

Latgalē bieži tiek organizēti atsevišķi pasākumi latviešiem un krievvalodīgajiem, kas rada bažas par segregācijas palielināšanos.

Vai zinājāt, ka…

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir uzlabojies migrācijas saldo – ieceļojošo un izceļojošo pastāvīgo iedzīvotāju starpība kļūst mazāka.

Vai zinājāt, ka…

Novērots, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties pārceļas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, savukārt Latviju ilgtermiņa dzīvošanai biežāk izvēlas tieši ārpus Eiropas Savienības dzīvojošie.

Vai zinājāt, ka…

Personas, kas visbiežāk migrē ilgtermiņā, ir vecumā no 20 līdz 44 gadu vecumam.

Vai zinājāt, ka…

Statistika liecina – lielākā daļa ilgtermiņa migrantu Latvijā ir vīrieši.

Vai zinājāt, ka…

Migrācijas un pilsonības politiku Latvijā pārrauga Iekšlietu ministrija, kas kontrolē ārzemnieku, tai skaitā citu Eiropas Savienības pilsoņu ieceļošanu, izceļošanu un uzturēšanos valstī.

Vai zinājāt, ka…

Diasporas politiku Latvijā pārrauga Ārlietu ministrija. Tās mērķis ir ne tikai atbalstīt tautiešus ārzemēs, bet arī sadarboties ar Latvijas diasporu.

Vai zinājāt, ka…

Integrācijas un sabiedrības politiku Latvijā pārrauga Kultūras ministrija, kas veido vidi, kurā Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja sadarboties kopīgu mērķu labā, justies droši, attīstīt savus talantus, strādāt un mācīties.